|
|
|
|
|
|
|
| | Viņa | | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš viņu pazina. Jā, viņš zināja, ka tā ir viņa. Varbūt pēc tās liktenīgās pienenes ausī. Iespējams, viņš torīt bija par daudz iedzēris etiķi. Varbūt. Bet tā bija viņa. Ar rozi zobos. Skaista, izaicinoša, viss kā vienmēr. Viņa skraidīja viņam apkārt, bet neļāva sev noglaust galvu. Ārprāts, cik gan ilgi viņš viņu nebija redzējis. Tiesa, viņa nebija savā labākajā izskatā, bez rotām ap kaklu, izspūrusi, nedaudz nosmulējusies (nekad nevērtē nevienu pēc izskata, labi? Tad es būšu tavā pusē). Viņa atkal piederēja tikai viņam. Viņa kucīte. Viņa brīnišķīgā kucīte. (31.05.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1481
Kopā:6118062
|
|
|
|