|
|
|
|
|
|
|
| | Saharīnbalts | | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mīļā man prasa būt saharīnbaltam,
Gribas tai noslāpt zem nāves šīs saldās,
Labāk ar nazīti noduršu lēnām,
Vairāk būs baudas, kā teātrī vēlā.
Laidīšu sāli uz upēm, kas vēnās,
Mīļotā jūrā lai slīkst, kad ir vētras,
Atiršu laivā, kas simtgadu kalta,
Izglābšu, tam ar būs jēga, ja glābta.
Mācies, draugs spēlēt, uz jūras ir likmes,
Tie, kas pa upēm, tiem laiks garš un līdzens.
Sāli bērt brūcēs un skābenes saplēst –
Cukuru drusku, bet tomēr no dabas.
Jūrā, uz laivas, ja izglābt es spēšu,
Reizi par reizei mēs tējiņu dzersim.
Retas tās reizes, jo cukura mazums,
Tomēr tas īsts, tātad nezudīs asums!
Mīļā man prasa būt saharīnbaltam,
Gribas tai nosmakt zem liekuļu baudas?
Priekā es – dzīvojam dažādos toņos,
Tātad ir meldiņš – ir spēlēt, ir dancot.
05.05.2005 (05.05.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1281
Kopā:6130758
|
|
|
|