|
|
|
|
|
|
|
| | Rīts | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš pamodās un bija viens.
Ne gluži viens bet sazvērnieks.
Kā acis vaļā, pašliecīgs
Un ļoti spējīgs iespiedziens.
Tie apkārt ko no viņa grib,
Tas neprotams, tik acis zib.
Visapkārt smaidu pasaule
To ņurca tā ka, nelaime.
Viņš interesē lūkots tiek,
Bet pašam tā vien gribas kliegt –
Kā vienmēr kaut kas cerēts būs –
Ko sasniegs mazais, par ko kļūs.
Un atkal vienā ģimenē
Ir laime kā vien nevērtē.
Un arī rūpju pārpārēm,
Jo dzīvē nav kā multenē. (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1104
Kopā:6137703
|
|
|
|