 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Rīts |
| Viņš pamodās un bija viens. Ne gluži viens bet sazvērnieks. Kā acis vaļā, pašliecīgs Un ļoti spējīgs iespiedziens. Tie apkārt ko no viņa grib, Tas neprotams, tik acis zib. Visapkārt smaidu pasaule To ņurca tā ka, nelaime. Viņš interesē lūkots tiek, Bet pašam tā vien gribas kliegt – Kā vienmēr kaut kas cerēts būs – Ko sasniegs mazais, par ko kļūs. Un atkal vienā ģimenē Ir laime kā vien nevērtē. Un arī rūpju pārpārēm, Jo dzīvē nav kā multenē. |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |