 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Lūzija* |
| Pasmējos par šo un to, bet padomāju, taisnība vien ir… Pajokojos, pasmējos, patiesībā – ieskumos; Negribējās atzīties, sāpēt sāp, bet izlikos. Tā vien gadās atzīties, joku saulē ākstoties, Tad vēl domā – nekļūdies, var būt atkal mainīsies. Reizēm, zūdot ticībai, tam, ka viss ir kārtībā Iešaubos un šaubībai ļauju lemt par labu tai. Reizēm liekas, melojam to, ka dzīvi izbaudam, Var būt tikai noticam ļoti skaistai *lūzijai. Tā vien sevi paceļam, tur kur gribam, ieraugam, Istenībā atveram mānu durvis pagrabam. Tomēr gadās attapties, saņemt pļauku, atskurbties, Varbūt tagad kļūdījies, nezinu, kur labums ies. Gribējās tik iebilsties, dzīvē gadās uzstumties Sapņu piļu nomalei, kura citkārt paslēpsies. Jaušot to, kas taipusē, centies mazāk blandīties, Ja nu pēkšņi satiksies, nāksies pārbūvēt, ja vien… *Lūzija – Ilūzija, kuras dēļ mēs zaudējam. 04.06.2002 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |