|
|
 |
|
|
|
|
| | Ambīļi | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tie vienmēr nāk ar nepareiziem smaidiem
Un runā vienu, runā citu, dara citu.
Ik rītu sāk ar divkosīgiem vārdiem
Un gaida pamatīgu, tādu pašu blefu.
Tie pretī skrien ar viltus zobu balto rindu -
Tie smaidīt negrib, tomēr dara tā.
Un saņem pretī tādu pašu melu piku,
Tie saprot - meli, tomēr patīk, jā!
Šīs būtnes barojas ar baltiem tārpiem -
Ar to, ko sabiedrībai ārā mest.
Ar ambīlības bojātajiem audiem,
Ar meliem un vēl liekulību nes.
Tiem nespēja būt tādiem tā kā gribas,
Tad padodas un liekulību nes,
Un tikai tev aiz muguras tie spļaudās,
Nu negribētu tāds nekad būt es...
24.04.02 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|