|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Paej garām | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Negribu, negribu, negribu
Ieraudzīt to kā es nomiru,
To kā es vēl tevi satiku,
Kā tevi domās es galēju.
Radīšu, radīšu, radīšu
Kapu, kur tevi es guldīšu.
Nedomā aizbēgt, ja satikšu,
Sāpēs - kā sirds liks - tā darīšu.
Smaidīšu, smaidīšu, smaidīšu,
Brīžiem tik sejā tev iespļaušu -
Tāda nu dzīve ar brīnišķu
Blefa un piparu garšu.
Apriebies, sapratu, redzēju
Tevis kā cilvēka būtību :
Garām ej, negribu, negribu,
Trūka man izdzēst vēl jūtību!
15.04.2002
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
