|
|
|
|
|
|
|
| | Kad liekot soļus raiti ceļā eju | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad liekot soļus raiti ceļā eju,
Ap mani savairojas simtiem seju.
Mēs visi sevi personificējam
Un savas pretenzijas zemē sējam.
Ka nav tai nekā dzīva, iegalvojam –
Ar katastrofām sevi apbalvojam.
Nes mūsu sejas zeme padevīgi –
Mēs paši dzīves vedam nodevīgi.
Ka jāraksta par to man ir šīs dzejas,
Man Visums saka balsī vien, bez sejas.
Vai vispār kaut ko paliekošu zinu,
Ja izplēn ceļš, ko jūsu pēdās minu?
Nav murgi tie, bet skaidrība, kas viesta –
Es nevaru tikt projām no šī sviesta.
Lai zemes dzīvībā sirds raud un smejas –
Birs zārkam virsū ne jau smilts, bet sejas.
Vai mākonī, vai koka mizā taustāms
Šis mijkrēslis, kur ēnu spēles austas.
Ja garam nebūtu kā jūrai bangu,
Tas kalpotu pats sev par bumerangu.
Ja nerastos tev acis, deguns, ausis,
Man paliktu vien mēness skumjais rausis.
Es lūkotos pēc ūdenskrāsām somā –
Man sejas būtu vēlreiz jāizdomā. (16.09.2022) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2101
Kopā:6116557
|
|
|
|