|
|
 |
|
|
|
|
| | Tālu no sevis | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es pieķeros tumšajām ēnām,
Kas manī dod barību ļaunam.
Lai atrastu atkal to labo,
Man ieraudzīt ļaudis pa jaunam.
Un katrreiz caur savādu prizmu
Plūst miljoniem saulstaru īstu,
Ka dvēsele tiecas jūs mīlēt,
Ne zust bojā ejot, lai nīstu.
Laiks palātās nekust kā līķis,
Kaut normāli, gars ja ir mainīgs.
Brauc dvēseļu dakteri auzās,
Un “slimais” pie tā pats ir vainīgs.
No malas es veros uz ēnām,
Starp kurām zib kaut kas no tevis.
Mēs izklīstam nāvīgās smeldzēs
Un tālu, tik tālu no sevis. (09.05.2022) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
bez smecera (03.02.2023, 15:48)Kurš vairs dzejai guni kur? Tā vien Šišlo jāuztur. Lai neviens te nekļūst pikts - dzeju glābt nav nekas slikts! :)Ljurbenjaaks (viesis) (01.02.2023, 15:41)Šišlo viens te ņemas. Kur pārējie dzejnieki?bez smecera+ (viesis) (19.08.2022, 15:41)Ķirmji nu mēs dzejas sijām, aizmirstajām melodijām. Reiz mēs tikumīgi bijām, stāvējām pret perversijām. Gars ir maize sirdīm trijām; paši cepam, paši rijam! :D
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|