|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mesijas ceļš | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš iet pa ceļu svilpodams
Un skatās debesīs.
Tam aizmiršanos nevajag,
Jo dzīve “nebesī”.
Viņš svētīts top kā mesija,
Kā garā pupa garš.
No apsēstībām brīvs tā gars
Un bailēm, ka būs karš.
Tam nepieskaras slepkavas,
Kas troņus neatstāj.
Viņš, zemes grēkus izpirkdams,
Pa smalkām sfērām jāj.
Viņš katrā pažobelē mīt
Un katrā dzērājā.
Tā miesu nevar apgānīt,
Jo šķīstīta ir tā.
Viņš vienlaikus ir devies prom
Un visu laiku klāt –
No tā, kas sīks un iznīcīgs
Pie tevis, Latve, māt!
(08.02.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (03.02.2023, 15:48)Kurš vairs dzejai guni kur? Tā vien Šišlo jāuztur. Lai neviens te nekļūst pikts - dzeju glābt nav nekas slikts! :)Ljurbenjaaks (viesis) (01.02.2023, 15:41)Šišlo viens te ņemas. Kur pārējie dzejnieki?bez smecera+ (viesis) (19.08.2022, 15:41)Ķirmji nu mēs dzejas sijām, aizmirstajām melodijām. Reiz mēs tikumīgi bijām, stāvējām pret perversijām. Gars ir maize sirdīm trijām; paši cepam, paši rijam! :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
