|
|
 |
|
|
|
|
| | Kad esi dusmīgs | | Ievietojis: basite | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad tu esi dusmīgs,
Tu kļūsti ļauns-
Pie tevis nevar iet basām kājām:
Pārāk asi ir tavu domu izsētie zvirgzdi-
Kā daudz sīki nazīši.
Sāpīgi vien iedomājoties,
Kā varu pie tevis iet
ar kailu,neaizsargātu dvēseli?
Kāds it kā teica- pacieties, nogaidi!
Varbūt tie kā sniegs izkusīs
Un tad balti sniegpulksteņi uzdīgs.
Tad tie bez skaņas zvanīs,
Zvanīs vien tikai manās ausīs.
Sirds mana sadzirdēs,
Sadzirdēs un rītausma ausīs. (04.02.2022) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
bez smecera (03.02.2023, 15:48)Kurš vairs dzejai guni kur? Tā vien Šišlo jāuztur. Lai neviens te nekļūst pikts - dzeju glābt nav nekas slikts! :)Ljurbenjaaks (viesis) (01.02.2023, 15:41)Šišlo viens te ņemas. Kur pārējie dzejnieki?bez smecera+ (viesis) (19.08.2022, 15:41)Ķirmji nu mēs dzejas sijām, aizmirstajām melodijām. Reiz mēs tikumīgi bijām, stāvējām pret perversijām. Gars ir maize sirdīm trijām; paši cepam, paši rijam! :D
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|