|
|
 |
|
|
|
|
| | Mēs=kāpnes | | Ievietojis: basite | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēs-tās ir mums kāpnes,
Kas uz augšu vien nes,
Kad saki man Tu:
- Nu vairs nevaru..
Tad es Tev atbildu:
-Mēs- nāk ar uzvaru!
MĒS- es lieku uzsvaru!
Mēs- kopā dara visu.
Pietiek moku,sniedz roku,
Lai Tevi augšup ceļu!
Mēs- tās ir mums kāpnes,
Kas uz augšu vien nes.
Mēs- uz likteni nepaļaujas.
Mēs- nekad nepadodas.
Mēs- mīl, tic, uzticas.
Mēs- viens uz otru paļaujas.
Mēs- kopā uz mērķi iet,
Lai kopā var raudāt
Un kopā - arī smiet,
Un vienmēr ir ar ko parunāt.
12.04.2021. (03.02.2022) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
bez smecera (03.02.2023, 15:48)Kurš vairs dzejai guni kur? Tā vien Šišlo jāuztur. Lai neviens te nekļūst pikts - dzeju glābt nav nekas slikts! :)Ljurbenjaaks (viesis) (01.02.2023, 15:41)Šišlo viens te ņemas. Kur pārējie dzejnieki?bez smecera+ (viesis) (19.08.2022, 15:41)Ķirmji nu mēs dzejas sijām, aizmirstajām melodijām. Reiz mēs tikumīgi bijām, stāvējām pret perversijām. Gars ir maize sirdīm trijām; paši cepam, paši rijam! :D
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|