|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | 2022 | | Ievietojis: basite |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kaut ko tie divnieki man stāsta.
Pa naktīm kaut ko čukst ausī,
Vienlaikus it kà augumu glāsta,
Mierina, pasakas vien stāsta.
Kā kaķēns divkājās ēdienu lūdz,
Kā dievbijīgais grēkus sūdz.
Varbūt pazemību māca.
Varbūt, jo allaž man līdzi nāca.
Centos aizbēgt, spēlēt līdzi-
Kaut vai- zini vai mini!?
Nu man atkal jau priekšā-
Divi tūkstoši divdesmit divi.
Kā vēsta viedie magi:
Auns nevar sasist savu pauri,
Jo priekšā klinģerragi divi-
Cik gudrs ir, tik ir un cauri!
Un nav jau nekā jauna-
Tīģeris pārtiek no auna.
Līdzīgi kā, kad malku nes-
Rokas ir jaatbrīvo, lai tā nasta ir nost.
Līdzīgi kā mācīties no pagātnes ,
Tā savu ir paveikusi- nu tālāk eju es.
(02.02.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1191
Kopā:6721797
|
| |
| |
|
Autori
