|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mūžīgais dzejolis | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Būs pavasaris, zeme šī un tauta,
Un milzu saule zelta starus lies.
Jau plaukstas smeļ no vārda brīnumstrauta –
Tik ļoti slāpst pēc jums, kas atkal smies.
Es centīšos vien gaismu rast šai laikā –
To sirds ar putna balsi lūdz, cik spēj,
Lai taisnais Radītājs pār zemi staigā
Un nebijušu brīvību šeit sēj.
Lai nav neviens vairs vientuļš bēdās savās –
Mēs visi esam gaismas pavediens
Tam kamolam, kas ielikts rokās tavās
Un senā rakstā jaunus ceļus skrien.
Kad dziļā bedrē dūša tava rauta,
Šos vārdus mūžīgos tad atceries:
Būs pavasaris, zeme šī un tauta,
Un milzu saule zelta starus lies!
(26.01.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1135
Kopā:6729427
|
| |
| |
|
Autori
