|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mierinājums | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir mierinājums rodams mums:
Tas nav neviena īpašums.
Man pakrūtē vēl dzidrs zvans –
Kā liesma deg, simts toņos skan.
Tam katru mirkli vajadzīgs
Kas dzīvs un skaists, un bezgalīgs.
Es skaļi zvanu – klausies nu –
Plauks, zaļos viss, ja celsies tu.
Un ne jau tāpēc muļķi mēs,
Ka neslēpjamies pagultēs.
Ne roboti, kam mākslīgs prāts:
Kā cilvēks tu uz zemes nāc.
Būs pilsētas, būs lauki, mežs,
Un gaisīs viss, kas licies svešs.
Šis karnevāls, kad maskas krīt,
Ar gaiļa dziesmu beigsies rīt.
(02.02.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
UK-rainis (viesis) (13.04.2022, 17:16)Spēku un izturību Ukrainai. Ar slavu vien tālu netikt. :DLjurbenjaaks (viesis) (11.03.2022, 18:37)Slava Ukrainai!bez smecera (19.01.2022, 19:50)Veco laiku dzejnieki tādi smalkāki un izvērstāki bija, inteliģence nāca no laukiem un bija daudzskaitlīgāka nekā tagad. Iespējams, arī aktīvāka. Dzīves sūruma izpratne "Atraitnes dēlā",...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
