|
|
 |
|
|
|
|
| | Mierinājums | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir mierinājums rodams mums:
Tas nav neviena īpašums.
Man pakrūtē vēl dzidrs zvans –
Kā liesma deg, simts toņos skan.
Tam katru mirkli vajadzīgs
Kas dzīvs un skaists, un bezgalīgs.
Es skaļi zvanu – klausies nu –
Plauks, zaļos viss, ja celsies tu.
Un ne jau tāpēc muļķi mēs,
Ka neslēpjamies pagultēs.
Ne roboti, kam mākslīgs prāts:
Kā cilvēks tu uz zemes nāc.
Būs pilsētas, būs lauki, mežs,
Un gaisīs viss, kas licies svešs.
Šis karnevāls, kad maskas krīt,
Ar gaiļa dziesmu beigsies rīt. (02.02.2022) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ješka (viesis) (24.05.2023, 15:16)Kāpēc pats neko neraksti , bet tikai ļurbojies !!! :)))James Hinson (viesis) (23.03.2023, 14:40)Mēs piedāvājam visu veidu aizdevumus ar līdz pat 2% procentu likmi. Es piedāvāju plašu finanšu pakalpojumu klāstu, kas ietver: biznesa plānošanu, tirdzniecības un attīstības finansēšanu,...bez smecera (03.02.2023, 15:48)Kurš vairs dzejai guni kur? Tā vien Šišlo jāuztur. Lai neviens te nekļūst pikts - dzeju glābt nav nekas slikts! :)
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|