|
|
 |
|
|
|
|
| | Mierinājums | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir mierinājums rodams mums:
Tas nav neviena īpašums.
Man pakrūtē vēl dzidrs zvans –
Kā liesma deg, simts toņos skan.
Tam katru mirkli vajadzīgs
Kas dzīvs un skaists, un bezgalīgs.
Es skaļi zvanu – klausies nu –
Plauks, zaļos viss, ja celsies tu.
Un ne jau tāpēc muļķi mēs,
Ka neslēpjamies pagultēs.
Ne roboti, kam mākslīgs prāts:
Kā cilvēks tu uz zemes nāc.
Būs pilsētas, būs lauki, mežs,
Un gaisīs viss, kas licies svešs.
Šis karnevāls, kad maskas krīt,
Ar gaiļa dziesmu beigsies rīt. (02.02.2022) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1362
Kopā:6662472
|
|
|
|