|
|
|
|
|
|
|
| | Tāda dabai balss | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sakrokotā plauksta
Tā kā roze vīst.
Krūtīs sirds vēl auksta,
Kura nesadzīst.
Rudens sadzeļ lapas,
Domas maldi dzeļ.
Nav, kas masu kapam
Pieminekli ceļ.
Atsedz miglas autu
Aplams spoguļtēls,
Murmulē par tautu,
Ka tai laiks ir vēls.
Vai vien viņas sirdī
Zeme nāvē stingst?
Tā kā asinspirtī
Zvaigznes dziestot džinkst.
Aiziešanas zīme
Atnācējā mīt –
Mana jaunā rīme
Salnai nagos krīt.
Bezgalības mijas –
Kur gan sākums, gals?
Būs kā vienmēr bijis –
Tāda dabai balss. (26.10.2021) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1144
Kopā:6126531
|
|
|
|