 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Rudens ceļa domas |
| Pieskaros upei un akmeņiem klusiem – Tie ir kā cilvēki filmā bez skaņas. Skaļa vēl gaisma, kas uztur pie debess, Spriegota katra man dvēselē maņa. Minos caur rudeni, noslēpums dabā – Visur šie nupat kā dzimušie skati. Reti spēks pieaug no tīrā un labā – Mans rudens ritenis nu kaujas rati. Dzīvēs kaut miljoniem, simtiem vai piecās, Nepārstāj ilgoties cilvēks un tiecas. Ja arī tuksnesis dzīvībā triektos, Palma es oāzē – pāri tev liektos. |
| (15.10.2021) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |