|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tikšanās | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
"Var tavam mūža sapnim pēkšņi pienākt beigas –
Tu zini to un tāpēc sapņo, draugs, bez steigas!”
Viņš klusi pasmaida un piemiedz kreiso aci,
Jo liegais sapnis lēnām pārvērties par traci.
Uz zemes klimatu jau konstruktori maina,
Brauc dzīvot kosmosā, kur dzīve pasakaina.
Smags klusums palikušos mocekļus vēl moka,
Jo gaismas notis nebur “diriģenta” roka.
Un sevī maldas vadītājs pēc vadītāja,
Starp simtiem miljonu neviena radītāja.
Jel bojā neaizej pirms manis, zemeslode –
Tu svētums dārgs ne bezvērtīgu lūžņu bode.
Tev dzejnieks lūdz, kam vientulība vīģes lapa.
Uz pirmsākumu ceļš man atpakaļ ne kapu,
Kad it kā kalnup virzoties es slīdu lejā
Ar sniega pārslām vasarā un zvaigznēm dejā.
Kaut izsamisusi, patiešām dzeja dziedē –
Tā ceļa biedrs vienīgais, kas bažas kliedē.
Viņš kājās pieceļas, lai uzticos no tiesas –
Tā gars ir netverams man, radībai iz miesas. (04.08.2021) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1539
Kopā:7371898
|
| |
| |
|