|
|
 |
|
|
|
|
| | Laika kapsula | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad nokavējis visu,
Tu veries debesīs,
Uz brīdi tomēr ceri,
Ka nokavēts nav viss.
Pie tevis vecas skumjas
Un gaitas ciemojas.
Zem sapņu baltā sniega
Kā augi ziemojas.
No bagātības tādas
Tu ēd, un pilns tavs galds,
Kaut zini to, ka velti –
Vien pelējums te balts.
Tu esi sens un gudrs,
Kam skaidra debess tiek,
Bet kādai šķautnei tevis
Tur mūžam jāpaliek.
Jo tūkstošgades mija
Ir iekapsulēts rīts.
Nedz atbrīvots, nedz gūstīts –
Kā aste stiepjams līdz.
Un tā nu tu to jūti –
Laiks pēkšņi mainījies,
Kad nokavējis visu,
Tu dzīvot apņemies. (02.07.2019) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|