|
|
|
|
|
|
|
| | Laika kapsula | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad nokavējis visu,
Tu veries debesīs,
Uz brīdi tomēr ceri,
Ka nokavēts nav viss.
Pie tevis vecas skumjas
Un gaitas ciemojas.
Zem sapņu baltā sniega
Kā augi ziemojas.
No bagātības tādas
Tu ēd, un pilns tavs galds,
Kaut zini to, ka velti –
Vien pelējums te balts.
Tu esi sens un gudrs,
Kam skaidra debess tiek,
Bet kādai šķautnei tevis
Tur mūžam jāpaliek.
Jo tūkstošgades mija
Ir iekapsulēts rīts.
Nedz atbrīvots, nedz gūstīts –
Kā aste stiepjams līdz.
Un tā nu tu to jūti –
Laiks pēkšņi mainījies,
Kad nokavējis visu,
Tu dzīvot apņemies. (02.07.2019) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2242
Kopā:6105870
|
|
|
|