|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apmaiņa (16 rindiņas) | Autors - Aleksandrs Leicers
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dzestra gaisma klūp caur apvārsni,
Un viņa vēju pārliecina,
Lai tas nepūš mākoņus rietumos,
Kur tā debesis aizdedzina.
Man saruna ieķeras matos
Un tur galvassāpes iepin.
Tā čum, taču tādēļ nav jāceļas,
Tā čukstus manī klusi iemin.
Vientulība – nu jā…
Laikam atbilstoši gan.
Visiem citiem un citreiz visiem,
Bet šovakar visvairāk – man.
Iet saruna, saulriets un laiks,
Vij daļu no skumīga stāsta.
Kaut no maniem sapītiem matiem
Iznāktu drusciņa mākslas.
(04.06.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2741
Kopā:7388409
|
| |
| |
|
Autori
