|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es ticu | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es ticu mīlestībai, liktenim un Dievam.
Es ticu vārdiem, kuri nepateikti vēl.
Es ticu meksikānim, nēģerim vai krievam,
Ja vien tam acīs silta labesība kvēl.
Es ticu dvēselei, kas ieslodzīta miesā.
Ne miesa beigās, ievārīto putru strēbs.
Jo ticu es, ka visu augstākajā tiesā,
Neviens pat nieka, ļaunu domu nenoslēps.
Es ticu mūzikai, jo Mūza nespēj melot.
Un arī vējiem, kuri katru noti nes.
Es ticu mātei, kura bērnam labu vēlot,
To gaidīdama, atsakās no pudeles.
Es ticu mediķim, es ticu policistam.
Un ticu tam, ka atkal atnāks jaunais gads.
Ja vien man nemelos, es ticēšu it visam,
Bet savu izpletni es salocīšu pats.
(14.06.2018) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
