|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pupuķa dziesmas varā | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Siltas debesis, bālu mākoņu rētām.
Pupuķa dziesma pār nogurušām viensētām,
Par tām, kas cīņā zaudējušas pilsētām.
Gar veciem ceriņiem, ķiršiem un liepām
Iemītas takas ved, vai iet,
Kur senās krāsmatās papardes zied.
Lieliska vieta slotas siet...
Viens, divi, trīs, aiziet!
Un es aizveru acis ciet.
Bet laiks tik iet un iet,
Līdz grūti saprast, saule lec, vai riet.
Te attopjos, kā zēns, kam gribas tikai skriet,
Un bezrūpīgi smiet.
Te atkal večuks lēns, kas grasās gulēt iet,
Tur sapņu pilis sliet.
Vai važots vergs, kas laužas brīvē.
Vai kungs, kas gatavojas dzīrēm.
Tas tiešām esmu es, caur savām dzīvēm???
Rau, pēkšņi stāvu šajā pašā vietā,
Uz akmens pjedestāla cieta,
Kad puķu dārzs ap mani, pilnā ziedā.
Vai esmu nomodā, vai dziļā miegā?
Nesaprotu lāgā.
Bet kaut kur tālāk, druvas malā,
Skan bezrūpīgas bērnu čalas.
Un brangas sētas otrā galā,
Kāds ducis zilo govju ganās.
Tās pamīšus pēc leknās zāles klanās.
Gremo un brīnās,
Par to, ka kaut kur ir vēl brūnās.
Tās dzirdējušas tādas runas.
No tālienes, pa ceļu mīksto,
Nāk pajūgs šurpu, ratiem čīkstot.
Tek tam pa priekšu svaiga siena smarža.
Tā tik ir smarža!!!
To aprakstīt es neuzdrīkstos.
Bet nopakaļ, uz šķūni veco,
Iet vīri, trejzarēm pār plecu...
Ak tad tā te kādreiz bija?!
Vai tikai nostaļģija?
Es mostos, un atveru acis.
Vien pupuķis, šī bada dzeguze,
Dēļ mana skaistā sapņa nervozē.
Un dziedāt uzsāk aizvien spējāk,
Aizvien spējāk...
(13.06.2018) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
