|
|
|
|
|
|
|
| | Pupuķa dziesmas varā | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Siltas debesis, bālu mākoņu rētām.
Pupuķa dziesma pār nogurušām viensētām,
Par tām, kas cīņā zaudējušas pilsētām.
Gar veciem ceriņiem, ķiršiem un liepām
Iemītas takas ved, vai iet,
Kur senās krāsmatās papardes zied.
Lieliska vieta slotas siet...
Viens, divi, trīs, aiziet!
Un es aizveru acis ciet.
Bet laiks tik iet un iet,
Līdz grūti saprast, saule lec, vai riet.
Te attopjos, kā zēns, kam gribas tikai skriet,
Un bezrūpīgi smiet.
Te atkal večuks lēns, kas grasās gulēt iet,
Tur sapņu pilis sliet.
Vai važots vergs, kas laužas brīvē.
Vai kungs, kas gatavojas dzīrēm.
Tas tiešām esmu es, caur savām dzīvēm???
Rau, pēkšņi stāvu šajā pašā vietā,
Uz akmens pjedestāla cieta,
Kad puķu dārzs ap mani, pilnā ziedā.
Vai esmu nomodā, vai dziļā miegā?
Nesaprotu lāgā.
Bet kaut kur tālāk, druvas malā,
Skan bezrūpīgas bērnu čalas.
Un brangas sētas otrā galā,
Kāds ducis zilo govju ganās.
Tās pamīšus pēc leknās zāles klanās.
Gremo un brīnās,
Par to, ka kaut kur ir vēl brūnās.
Tās dzirdējušas tādas runas.
No tālienes, pa ceļu mīksto,
Nāk pajūgs šurpu, ratiem čīkstot.
Tek tam pa priekšu svaiga siena smarža.
Tā tik ir smarža!!!
To aprakstīt es neuzdrīkstos.
Bet nopakaļ, uz šķūni veco,
Iet vīri, trejzarēm pār plecu...
Ak tad tā te kādreiz bija?!
Vai tikai nostaļģija?
Es mostos, un atveru acis.
Vien pupuķis, šī bada dzeguze,
Dēļ mana skaistā sapņa nervozē.
Un dziedāt uzsāk aizvien spējāk,
Aizvien spējāk... (13.06.2018) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1849
Kopā:6119921
|
|
|
|