|
|
|
|
|
|
|
| | Es ticu | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es ticu mīlestībai, liktenim un Dievam.
Es ticu vārdiem, kuri nepateikti vēl.
Es ticu meksikānim, nēģerim vai krievam,
Ja vien tam acīs silta labesība kvēl.
Es ticu dvēselei, kas ieslodzīta miesā.
Ne miesa beigās, ievārīto putru strēbs.
Jo ticu es, ka visu augstākajā tiesā,
Neviens pat nieka, ļaunu domu nenoslēps.
Es ticu mūzikai, jo Mūza nespēj melot.
Un arī vējiem, kuri katru noti nes.
Es ticu mātei, kura bērnam labu vēlot,
To gaidīdama, atsakās no pudeles.
Es ticu mediķim, es ticu policistam.
Un ticu tam, ka atkal atnāks jaunais gads.
Ja vien man nemelos, es ticēšu it visam,
Bet savu izpletni es salocīšu pats. (14.06.2018) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1182
Kopā:6501489
|
|
|
|