|
|
|
|
|
|
|
| | Nebeidzamais sākums | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā bērnība, kā cerība, kā vasara,
Reiz aizies viss, un izgaisīs mūžībā.
Bet tavi vārdi sadegs līdz ar rudens lapām,
Kādā sirmā rožu dārzā,
Kas vēl dzīvo atmiņā.
Kur šķietami apstājies laiks,
Kad ziedlapiņu samts vēl maigs,
Kad mūsu mīlas skūpstiem trūka skaits.
Un katrs vēja glāsts,
Kā neizdzīvots stāsts,
Deva spārnus, pretī nolemtībai laisties.
Kā bērnība, kā cerība, kā vasara,
Reiz aizies viss, un paliks vien asara.
Kas meklēs ceļu pāri izrievotam vaigam,
Lai, kā jaunas dzīves sākums,
Kristu zemes atvarā.
Tad atkal jau pelēkais rīts,
Uzziedēs rožu ugunīs,
Un spārni mums aiz pleciem nezudīs.
Kaut laika upe plūst,
Te atkal abus mūs
Vieno sākums, kas caur mūžiem nevar beigties. (31.12.2017) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1706
Kopā:6059536
|
|
|
|