|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | DARAI | | Ievietojis: nebeeda |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Lūdzu nekomentēt
Es nezinu, kur paliek dvēselītes tad,
kad suņi mirst
un nezinu,kur aizsteigusies mana
baltā, lepnā DARA.
Ik rītu, durvis verot, gaidu, klausos... Nē.
Tik bērzos vēji smilkst
un, kaut ko vēstot, sniegu notrauc
zīlīte no jasmīnzara...
Ies laiks. Tas apvārdos gan asaras,
gan remdēs bēdas,
zem jasmīnkrūma lēni apstāsies
un uzkavēsies brīdi,
lai pavasaros baltiem ziediem
izrotātu baltas pēdas
un baltās domās gultos baltā sniegā,
zaļā zemē,
sirdī...
(06.02.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3195
Kopā:7306969
|
| |
| |
|
Autori
