 (www.feini.lv) |
| DARA : DARAI |
| Lūdzu nekomentēt Es nezinu, kur paliek dvēselītes tad, kad suņi mirst un nezinu,kur aizsteigusies mana baltā, lepnā DARA. Ik rītu, durvis verot, gaidu, klausos... Nē. Tik bērzos vēji smilkst un, kaut ko vēstot, sniegu notrauc zīlīte no jasmīnzara... Ies laiks. Tas apvārdos gan asaras, gan remdēs bēdas, zem jasmīnkrūma lēni apstāsies un uzkavēsies brīdi, lai pavasaros baltiem ziediem izrotātu baltas pēdas un baltās domās gultos baltā sniegā, zaļā zemē, sirdī... |
| (06.02.2017) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |