|
|
|
|
|
|
|
| | Pakāpieni... | Autors - Sintija Balule
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ar pārdrošu skatu un glāstu
Jo tikai Es,
Pieglaužos krūtīm, par sevi Tev stāstu.
Un tikai Tevi,
Vien rītos ar neslēptu mundrumu sevī,
Tā mīlēšu.
Zinu, ka nespēšu vairāk bez Tevis –
Mūžīgi.
Pārstāj reiz lietu un asaras jaukt,
Jo tikai Tu,
Vari kā Saules zieds man tikai plaukt.
Jo esi man.
Ar zvaigznēm un gaismu es sirdi Tev dedzu,
Un tikai es,
Sev blakus kā vienīgo, labo sev redzu,
Jo esmu Tev. (19.12.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2134
Kopā:6108466
|
|
|
|