|
|
|
|
|
|
|
| | Lai uzplēš | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un tā līdz mūžiem laikam palikšu es vaļā,
Bet ne kā zeme, kuru pamet koku cilts.
Man sāpi kaut līdz saulei augšup ceļot svēpēt,
Tik nelaist zemē, kurā sniegs grib būt vēl silts.
Uz pasakām un mīklām mani vārti vaļā,
Kur viss ir dzīvs, kaut projām ejot nepateikts.
Guļ jūras dzelmē uguntiņu dvēselītes
Un milzu pūķis savā alā neuzveikts.
Kam pagātne ir samezglotu ēnu deja,
Tam katrs solis nākošo jau parādīs.
Un lai šo mirkli uzplēš kāda tuva seja
Un teic, ka tādiem muļķiem rētas nesadzīst… (21.10.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|