|
|
|
|
|
|
|
| | Ilgas | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nu gluži kā stinas
skrien manas ilgas
Pie tevis
un mana dvēsele
kā sarkans ibiss
lejā metas no kraujas
tik bezbailīgi un droši,
zinot,ka nebūs ne vainas,
jo to augšup cels spārni.
”Cerība mirst pēdējā,
kaut arī tie pavisam vāri ”,
dvēsele pie sevis nodomā
un metas lejā no kraujas.
Sārta noriet un aust saule. (17.10.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1740
Kopā:6108072
|
|
|
|