|
|
|
|
|
|
|
| | Mēness spožumā | Autors - Rebeka
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tur mēness spožumā,
Kāds siluets ēnu met.
Nedzirdu, bet jūtu,
Viņš seko viegliem soļiem.
Tā silto elpu jūtu caur matiem,
Viegli pieskārieni slīd par manu roku,
No pleca, līdz pat pirkstu galiem.
Skudriņas pār ķermeni skrej,
Pēc mirkļa, maigas un tik svešas lūpas to skar.
Bail, ja acis vēršu vaļā
Viņš nemanāmi pazust spēj
Vien vīzija prātā redzama
Vien sapnis to parādīt spēj.
Acis viņējā vēl baidos un nepazīstu,
Vēl mazdrusciņ
Un mēness spožumā viņš pazudīs drīz. (17.10.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1768
Kopā:6119840
|
|
|
|