 (www.feini.lv) |
| Rebeka : Mēness spožumā |
| Tur mēness spožumā, Kāds siluets ēnu met. Nedzirdu, bet jūtu, Viņš seko viegliem soļiem. Tā silto elpu jūtu caur matiem, Viegli pieskārieni slīd par manu roku, No pleca, līdz pat pirkstu galiem. Skudriņas pār ķermeni skrej, Pēc mirkļa, maigas un tik svešas lūpas to skar. Bail, ja acis vēršu vaļā Viņš nemanāmi pazust spēj Vien vīzija prātā redzama Vien sapnis to parādīt spēj. Acis viņējā vēl baidos un nepazīstu, Vēl mazdrusciņ Un mēness spožumā viņš pazudīs drīz. |
| (17.10.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |