|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es līdzi nesu akmeņus... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es līdzi nesu akmeņus,
Neviens to neaizliegs.
Kā dažiem iedomāties tīk –
Tas mazohista prieks.
Bet citi zina, kāpēc man
Šis nesums tāls un grūts.
Tie vienmēr novēršas, kad sirds
Grib atbrīvota kļūt.
Es dzirdu Dieva valodu –
Skan klusums kaulos svēts,
Un vijas akmeņainais ceļš
Pret sauli, kura lec.
Pie pašas debess maliņas,
Kad slēptais atklāts būs,
Es nāves gūstīts, atbrīvots
Uz dzīvi lūgšu jūs.
(17.01.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2021
Kopā:7234858
|
| |
| |
|
Autori
