 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Es līdzi nesu akmeņus... |
| Es līdzi nesu akmeņus, Neviens to neaizliegs. Kā dažiem iedomāties tīk – Tas mazohista prieks. Bet citi zina, kāpēc man Šis nesums tāls un grūts. Tie vienmēr novēršas, kad sirds Grib atbrīvota kļūt. Es dzirdu Dieva valodu – Skan klusums kaulos svēts, Un vijas akmeņainais ceļš Pret sauli, kura lec. Pie pašas debess maliņas, Kad slēptais atklāts būs, Es nāves gūstīts, atbrīvots Uz dzīvi lūgšu jūs. |
| (17.01.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |