|
|
 |
|
|
|
|
| | Mezglotie dzīves dzīpari | | Ievietojis: Lana | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Tā dzīve, kas mums iedota,
Ir pasniegta mums rokās,
Tik vadīt dažkārt neprotam,
Un piņķerējam mokās.
Kā dzīparu to saņemam,
Tad mezglošana sākas,
Līdz beigās kušķī sametam,
Un attīt vairs nav mākas.
Tad sūdzamies mēs liktenim,
Ka lutināt nav pratis,
Bet ko tur daudz vairs pateiksim,
Vien vainīgā es pati.
Ja lietot dzīvi nemāku,
To izšķiežot kā vēju,
Tad jājautā, kam dzīparu,
Es vispār pretī ņēmu.
Ja iedots, tad reiz jālolo,
Var attīšana sākties,
Vēl daudz ar to ir jāpaspēj,
Kas zin, kad atdot nāksies. (19.06.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|