|
|
|
|
|
|
|
| | Mezglotie dzīves dzīpari | | Ievietojis: Lana | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tā dzīve, kas mums iedota,
Ir pasniegta mums rokās,
Tik vadīt dažkārt neprotam,
Un piņķerējam mokās.
Kā dzīparu to saņemam,
Tad mezglošana sākas,
Līdz beigās kušķī sametam,
Un attīt vairs nav mākas.
Tad sūdzamies mēs liktenim,
Ka lutināt nav pratis,
Bet ko tur daudz vairs pateiksim,
Vien vainīgā es pati.
Ja lietot dzīvi nemāku,
To izšķiežot kā vēju,
Tad jājautā, kam dzīparu,
Es vispār pretī ņēmu.
Ja iedots, tad reiz jālolo,
Var attīšana sākties,
Vēl daudz ar to ir jāpaspēj,
Kas zin, kad atdot nāksies. (19.06.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1053
Kopā:6129181
|
|
|
|