 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Mezglotie dzīves dzīpari |
| Tā dzīve, kas mums iedota, Ir pasniegta mums rokās, Tik vadīt dažkārt neprotam, Un piņķerējam mokās. Kā dzīparu to saņemam, Tad mezglošana sākas, Līdz beigās kušķī sametam, Un attīt vairs nav mākas. Tad sūdzamies mēs liktenim, Ka lutināt nav pratis, Bet ko tur daudz vairs pateiksim, Vien vainīgā es pati. Ja lietot dzīvi nemāku, To izšķiežot kā vēju, Tad jājautā, kam dzīparu, Es vispār pretī ņēmu. Ja iedots, tad reiz jālolo, Var attīšana sākties, Vēl daudz ar to ir jāpaspēj, Kas zin, kad atdot nāksies. |
| (19.06.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |