|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apciemojums | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nāvīte atspurdz un apsēžas blakus,
Atkal jau vaicā vai iešu tai līdzi.
"Rīga nav gatava" izbailēs saku.
Nāve tik atsmej: "Ko žņaudzies, ko trīci?"
Fatāls ik uznāciens izrādē viņai,
Tomēr to nespēju dēvēt par draugu.
Sveša un ļauna tā manējai miņai,
Veča, kas cietās, kad bērnībā augu.
Gribējās saglabāt mirdzošu zeltā
Sirsniņu biklo, kas pakrūtē sitās.
Gribējās ļoti, lai dzīve nav velta -
Tāda ir viena un nebūs vairs citas.
Noglāstu puķītes pļavā pēc lietus,
Brīvlaists un nesodīts uzelpot varu.
Panest nu spēju ik sitienu cietu,
Caurausts ar dzīvības dievišķo staru.
(16.05.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
