 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Apciemojums |
| Nāvīte atspurdz un apsēžas blakus, Atkal jau vaicā vai iešu tai līdzi. "Rīga nav gatava" izbailēs saku. Nāve tik atsmej: "Ko žņaudzies, ko trīci?" Fatāls ik uznāciens izrādē viņai, Tomēr to nespēju dēvēt par draugu. Sveša un ļauna tā manējai miņai, Veča, kas cietās, kad bērnībā augu. Gribējās saglabāt mirdzošu zeltā Sirsniņu biklo, kas pakrūtē sitās. Gribējās ļoti, lai dzīve nav velta - Tāda ir viena un nebūs vairs citas. Noglāstu puķītes pļavā pēc lietus, Brīvlaists un nesodīts uzelpot varu. Panest nu spēju ik sitienu cietu, Caurausts ar dzīvības dievišķo staru. |
| (16.05.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |