|
|
|
|
|
|
|
| | negribēju būt vētrā | | Ievietojis: aggy99 | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
es negribēju būt vētrā bet dzērves prom aizvējoja
un migla sirmule rūgtā to pļavas ciet aizrētoja
nu tikai pakalni paliek kur mākoņiem atspiest plecus
un rūsgani jumti kas putekļus atbalso vecus
es negribēju šīs skumjas šīs purvāju sāpes zem mēles
kas lodā pār lūpām kā rožsārtas mirdzošas dēles
tie vārdi ko saku kļūst sausi un salūst zem vēja
es jau neko tā pasaule gluži traka te bēga te šurpu skrēja
vairs nezinu dzērves vai rītdienu šodienā vainot
es pieķēru paklusām sevi pie laternas krītiņus mainot
es pamosties gribu bez visa kas dzīslās lej svinu
ik vakaru rāmu šai dzīvei to atgādinu (16.10.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1852
Kopā:6062177
|
|
|
|