 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : negribēju būt vētrā |
| es negribēju būt vētrā bet dzērves prom aizvējoja un migla sirmule rūgtā to pļavas ciet aizrētoja nu tikai pakalni paliek kur mākoņiem atspiest plecus un rūsgani jumti kas putekļus atbalso vecus es negribēju šīs skumjas šīs purvāju sāpes zem mēles kas lodā pār lūpām kā rožsārtas mirdzošas dēles tie vārdi ko saku kļūst sausi un salūst zem vēja es jau neko tā pasaule gluži traka te bēga te šurpu skrēja vairs nezinu dzērves vai rītdienu šodienā vainot es pieķēru paklusām sevi pie laternas krītiņus mainot es pamosties gribu bez visa kas dzīslās lej svinu ik vakaru rāmu šai dzīvei to atgādinu |
| (16.10.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |