|
|
|
|
|
|
|
| | TEV | Autors - Sibilla
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Noglāsti manus matus, kad jasmīni smaržo un plaukst,
Piekaries manam vaigam, kad vēji purenēs stieg.
Ieskaties manās acīs, kad zili rudzpuķes zied,
Jo man vajag tavas rokas, kas tura mani ciet.
Piekaries manaj sirdj, neļauj tai projām skriet,
Ieklausies manā elpā, kad vasara pļavās brien.
Es gribu būt vēja dziesma, kas tevi un domas skauj.
Kas piekļaujas, klusē un sapņo un mīlēt vien sevi ļauj. (26.03.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1737
Kopā:6059567
|
|
|
|