|
|
|
|
|
|
|
| | MANAS DOMAS | Autors - Sibilla
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Manas domas klejo pa pieneņu pļavu
Kur bērnība basām kājām iet,
kur smilgās šūpojas pasaka mana
un vakarā saule nenoriet.
Kad vakara migla pār tīrumiem ceļas
un atmiņu plīvurā ietīties sāk,
Es atgriežos savā jaunības zemē,
kur katra puķe skan savādāk.
Tur tauriņi lido zīdainiem spārniem,
Tur upe čalo un klusi šalc.
Vien saule, tāda pati kā šodien,
Klusējiot manu pieri skar. (25.03.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1807
Kopā:6121976
|
|
|
|