|
|
 |
|
|
|
|
| | Melanholija | Autors - Klusais mīlētājs
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Brīžiem vējš obojas balsī
Iedziedas bēniņu pelēkā krēslā,
Brīžiem kā mežrags ātrajā valsī,
Atbalsi metot pirmajā sērsnā.
Tad pēkšņi sevī viņš, vainu kā jūtot,
Sēj divtūkstoš trīspadsmit sniega pārslu,
It kā sveicienu vientuļiem sūtot.
Balts klājas uz zemes, šķidrautā vienā,
Kas skumjš kā līgavas plīvurs
Kāzu trešajā dienā... (08.12.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|