|
|
|
|
|
|
|
| | Melanholija | Autors - Klusais mīlētājs
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Brīžiem vējš obojas balsī
Iedziedas bēniņu pelēkā krēslā,
Brīžiem kā mežrags ātrajā valsī,
Atbalsi metot pirmajā sērsnā.
Tad pēkšņi sevī viņš, vainu kā jūtot,
Sēj divtūkstoš trīspadsmit sniega pārslu,
It kā sveicienu vientuļiem sūtot.
Balts klājas uz zemes, šķidrautā vienā,
Kas skumjš kā līgavas plīvurs
Kāzu trešajā dienā... (08.12.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1171
Kopā:6141942
|
|
|
|