|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Melanholija | Autors - Klusais mīlētājs
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Brīžiem vējš obojas balsī
Iedziedas bēniņu pelēkā krēslā,
Brīžiem kā mežrags ātrajā valsī,
Atbalsi metot pirmajā sērsnā.
Tad pēkšņi sevī viņš, vainu kā jūtot,
Sēj divtūkstoš trīspadsmit sniega pārslu,
It kā sveicienu vientuļiem sūtot.
Balts klājas uz zemes, šķidrautā vienā,
Kas skumjš kā līgavas plīvurs
Kāzu trešajā dienā...
(08.12.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2579
Kopā:6674690
|
| |
| |
|
Autori
