|
|
|
|
|
|
|
| | Pa tuksnesi pa tuneli... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pa tuksnesi, pa tuneli bez elpas atkal maldos,
Un svelme kaltē rīkli, un tumsā nesavaldos.
Sīc, biedē strāvas stieples, smok apkārt tuvas sirdis.
Kas domāts citām ausīm, es negribot nu dzirdu.
No kurienes pie manis kā ēnas piekļūst balsis,
Kā signāli, ko uztvert steidz satelītu šķīvji?
Vienaldzīgie, aukstie ap mani dejo valsi
Un aprunā, un izstumj, un nāvē aiztriec dzīvi.
Drīz sapratīšu visu, kaut neizpratne dziļa.
Rūk graujošs, perverss trulums, lai austu gaisma mīļa.
Tās svētums būs, kad sastings pie nepateiktā rokas,
Jo nācu tīrs caur vārtiem šai Dieva zemē mokās... (07.12.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|