 (www.feini.lv) |
| Klusais mīlētājs : Melanholija |
| Brīžiem vējš obojas balsī Iedziedas bēniņu pelēkā krēslā, Brīžiem kā mežrags ātrajā valsī, Atbalsi metot pirmajā sērsnā. Tad pēkšņi sevī viņš, vainu kā jūtot, Sēj divtūkstoš trīspadsmit sniega pārslu, It kā sveicienu vientuļiem sūtot. Balts klājas uz zemes, šķidrautā vienā, Kas skumjš kā līgavas plīvurs Kāzu trešajā dienā... |
| (08.12.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |