|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aizkari | Autors - Tilla Lilla
| | Komentāri (12)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aizkari.
Balts. Melns. Balts... pelēks? Gaiši pelēks, varbūt.
Aizsalis logs. Šodien mani aizkari ir leduspuķes. Es gan nejēdzu, kurā vietā tur ir puķes, bet izskatās gan nedaudz vēsi. Neviena puķe nav mūžīga. Arī leduspuķes izkusīs. Kādreiz. Šodien aizkari mani atdala no ārpasaules. Es neredzu tās iemītās pēdas sniegā, cilvēkus, kuri pāri par visam grib kaut kur paspēt, bet, lai cik lietišķi viņi izskatītos, viņi visi sapņo tikai par divām lietām- paēst un gulēt. Šodien esmu nošķirta no šiem saprātīgi neprātīgajiem cilvēkiem. Esmu akla? Nē, pelēka! Ar nosalušajiem pirkstu galiem es varētu izberzt brīvu laukumiņu logā. Es pati izvēlos neredzēt un tas ir pavisam kas cits. Neredzēt tos ar sevi vien aizņemtos karaļus un princeses. Varbūt smilkstoši suņi luncināsies ap viņiem un pienesīs... ziemu. Ko niekus. Sen viņi nevienu neredz. Kā es.
Varbūt izberzt brīvu laukumiņu augšpusē un lūkoties debesīs...? Tā ne. Tikai tāpēc, ka aizkari nozīmē neredzēt ārpasauli. Debesis ir pārāk lielas un es nevaru saprast. Es atklāšu sevī jaunas debesis, kur mācīties lidot. Vismaz zināšu, ka tās kādreiz beidzas. Robežas palīdz nekļūdīties un neaizlidot par tālu. Robežas ir vajadzīgas mums - dzīves pamuļķīšiem. Mums, kam vairs nav taureņu spārnu, ko dalīt. Man būs zvirbuļa spārni. Eņģelis jau pārāk banāls.
Aizkari man ļaus uzkavēties sevī. Un nemeklēt šķilas citu... spārnos. Ziema beigsies. Kādreiz. Izkusīs leduspuķes – būs laikam jāpiekar aizkari. Nedabīgi un tādi truli rozā krāsā, lai ir kauns pašai no savas gaumes, lai gribas kaunēties ikreiz, kad prasa- vai tas smaids ir tavs? Kas tur tā smējās? Monētas bira! Ā, man tavs domu pārgājiens skaidrs. Neapdzērās.
Pielips pie stikla 15 acu pāri un vēl viens lieks. Vietas manī pietiks visiem- skatieties, vai tad man žēl... Nākamruden izsolē pārdošu leduspuķes. Apnicis dzīvot apaizkarotai. Pārāk vienmuļa es pati sev, vai drīzāk- pārāk sarežģīta...? Jāvienkāršo skaitļi līdz kamēr 2 x 2 būšu es. Un arbūzi garšos pēc eglēm. Jā.
Mani aizkari.
Balts. Pelēcīgs. Tumšs. Balts. Gads ir visu gadu balts. Un labais vienmēr beidzas ideāli. Pat aizkaros to nenoslēpt...
(23.02.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
