|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Cukursalds | Autors - Tilla Lilla
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu jau biji tas, kas teica, ka... hmmm, ko īsti tu teici? Vārdi toreiz atsitās pret manām bungādiņām un pakrita. Es neatceros, ko tu teici... Tikai tad tu izlaidi caur matiem savus pirkstus, tad tie pieskārās kaklam. Tu nogrozīji galvu. Varbūt izmisumā. Visādā ziņā, es to nesajutu. Es redzēju, ka tu biji satraukts – domu ķēdes vijās caur tevi un sāpīgi iegrieza rievas. Manas acis tad atstāja tevi. Plīša lācītis. Tāds tu. Es iesmējos un man patiesībā jau sen bija vienalga, ko tu par to domā. Es gribēju kliegt, kā es gribēju tev nepatikt. Tu vienmēr... vienmēr apgalvoji, ka es esmu laba. To es atceros. Laba – ar zemeņu pildījumu iekšā, tieši kā tev patīk. Gandrīz sāk likties, ka Dievs mani TEV mūrējis, bet cukura bija vairāk kā vajag... Es sapņoju par tādu baltu māju ar zaļiem gliemežvāciņiem - tieši tādi sapņi tev patīk... Un tagad es smējos tev par spīti. Tikai tāpēc, ka acis nebija gatavas sapņot, viņas smējās. Neprātīgs ledus tur kusa un viņas slīka smieklos. Manos? Tavos! Es nebiju tava riba, atvaino, esmu grebta no cita koka. Lūk, tev puķes. Es tev tās pārdodu par velti. Ja labi uzvedīsies- par spaini spalvu. Jo labāk uzvedīsies, jo vairāk tev nāksies man maksāt, skaidrs?
Saule sildīja skaustu. Nokusa sniega kārtiņa. Un es domāju - - ko tu teici toreiz. Es neatceros... varbūt... ka gribi melnu kafiju... Nu jā... ar zemeņu pienu?
(23.02.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
