|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Katrs par sevi... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Katrs par sevi un tuvākiem tāli
Pelnīti vientuļas sirdis mēs nesam.
Ideāls laikam starp dieviem vien pildāms,
Brāļi ne svešie kur cits citam esam.
Vienaldzīgs skatiens aiz skatiena seko,
Pakritis bomzis kad skatlogam blakus,
Ceļā uz debesīm, pasaulei zudis -
Ziemā šai mīnusi nedaudz par traku.
Iespers tam ļaunums vēl pēdējo reizi,
Uzspļaus no ejošo zombiju vidus.
Dzejoju tikai vairs inercē trulā -
Sen purvi melnie, ar dzeju ko bridu.
Varēju spēlēties, varēju triekties,
Mākoņa sakampts pār akaci liekties.
Aizmirsu šodienu, dienas, kas bija.
Sveiciens tev, māsiņa Anestēzija!
(05.09.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
