|
|
|
|
|
|
|
| | Es nezinu | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es rakstu vai nerakstu dzeju,
es pati nezinu, vien minu,
tikai pie sevi raudu, smeju,
kad pa dzīvi savu eju.
Es tikai smagumu savu
nost no dvēseles veļu,
es tikai vieglumu savu
vēl augstāk, augšup ceļu.
Kad neredzi manu seju,
tad raugi dvēseli manu,
kas pati iet savu ceļu
un gadās - arī pret vēju,
tad savu seju slēpju
un (ne)rakstu dzeju,
bet uz priekšu eju
un daru, ko spēju. (05.09.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1600
Kopā:6151542
|
|
|
|