|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aiz sevis zelta stīgu atstājusi... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aiz sevis zelta stīgu atstājusi,
Lai nabagiem pa puteklītim tiek,
Slīd meitene kā ēna klusi, klusi -
Tai manās rokās šonakt jāaizmieg.
Trauc vaska tēli, klauni katafalkos,
Vien tukšumu un smaku atstājot.
Es patiess esmu vārdos augstos, smalkos,
Bet dzīvē piemirstu, kā otram dot.
"Jel, izkāpsim no savām miesām ārā"
Teic meitene un baltos spārnus pleš.
Tur lejā paliks zemes elpa vārā -
Mums priekšā līdz šim nejausts debess mežs.
Jau gana esmu rūgto rāvu lacis -
Ir augšup celties patiesākais prieks.
Kāds ubags ceļ uz debesjumu acis,
Un tajās sabirst mūsu zelta sniegs.
(08.07.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1158
Kopā:6750150
|
| |
| |
|
Autori
